Žūrija

“Latvijas lepnums Īrijā” laureātus izvēlas septiņu locekļu žūrija. Vienu vietu tajā tradicionāli ieņem Latvijas Republikas vēstnieks vai vēstniece Īrijā. Pārējos žūrijas locekļus vieno ilggadējs darbs Īrijas latviešu kopienā, savukārt viņu profesionālā pieredze aptver žurnālistiku, kultūru, izglītību, vēstures pētniecību, sabiedrisko darbu un garīgo kalpošanu. Šī pieredzes daudzveidība ļauj katru pieteikumu aplūkot vispusīgi un atbildīgi.

Žūrija izvērtē cilvēka paveiktā nozīmīgumu, nesavtību, drosmi, neatlaidību un ietekmi uz līdzcilvēkiem. Izšķiroša ir rīcības patiesā vērtība un tās atstātais nospiedums cilvēku dzīvē, Īrijas latviešu kopienā vai Latvijas vārda stiprināšanā pasaulē.

Žūrijas uzdevums ir pamanīt un godināt cilvēkus, kuru dzīves gājums, sasniegumi un labie darbi ir mūsu kopīgais lepnums.

Ilze Kiršpile

Ilze Kiršpile ir biedrības “Labo cilvēku klubs” dibinātāja un vadītāja, apbalvojuma “Latvijas lepnums Īrijā” idejas autore un projekta vadītāja. Īrijā viņa dzīvo kopš 2003. gada un vairāk nekā piecpadsmit gadus aktīvi darbojas latviešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Ilze organizējusi Latvijas mūziķu koncertus, teātra viesizrādes, filmu vakarus, valsts svētku svinības, labdarības pasākumus un izzinošus ceļojumus. Viens no nozīmīgākajiem viņas agrīnajiem projektiem bija pirmais pasaules latviešu ģimeņu 3×3 saiets Īrijā, kuru viņa vadīja 2012. gadā. Savukārt 2015. gadā tika nodibināts “Labo cilvēku klubs”, lai vienotā organizācijā turpinātu darbu kultūras mantojuma saglabāšanā, sabiedrības izglītošanā un atbalsta sniegšanā cilvēkiem.

2018. gadā īstenojās Ilzes izlolotā iecere par apbalvojumu “Latvijas lepnums Īrijā”. Sešās līdzšinējās ceremonijās godināti 46 cilvēki, kuru dzīves gājums, nesavtīgais darbs un sasniegumi ir nozīmīgi gan Īrijas latviešu kopienai, gan Latvijai. Projekta būtiska daļa ir nominantu dzīvesstāstu dokumentēšana video, ļaujot šiem stāstiem sasniegt latviešus visā pasaulē un saglabāties arī nākamajām paaudzēm.

Žūrijas darbā Ilzei ir īpaša atbildība par projekta sākotnējās ieceres un vērtību saglabāšanu. Daudzu gadu laikā iepazīstot nominantu stāstus, viņa pārliecinājusies, ka lepnuma cienīgs var būt gan sabiedrībā plaši pazīstams cilvēks, gan kāds, kura labie darbi līdz šim palikuši nepamanīti. Viņas vērtējumā būtiskākais ir nevis cilvēka atpazīstamība, bet paveiktā darba patiesums, nesavtība un paliekošā nozīme līdzcilvēkiem.

Imants Miezis

Imants Miezis ir mācītājs un ilggadējs Īrijas latviešu sabiedriskais darbinieks. Viņš ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē Lielbritānijas un Īrijas apgabala prāvests, Kristus Apvienotās latviešu luterāņu draudzes Īrijā un Vidusanglijas draudzes mācītājs, kā arī Baznīcas Virsvaldes pārstāvis Eiropā.

Imants ir viens no portāla Baltic-Ireland.ie izveidotājiem un daudzus gadus piedalījies Īrijas latviešu dzīves dokumentēšanā. Viņš darbojas arī Latviešu kultūras fondā Īrijā un ir Īrijas un Ziemeļīrijas latviešu mobilās bibliotēkas idejas autors. Gan sabiedriskajā darbā, gan garīgajā kalpošanā Imants sniedzis praktisku un emocionālu atbalstu tautiešiem, kuri nonākuši sarežģītās dzīves situācijās.

2011. gadā Imants kopā ar dzīvesbiedri Ingunu Miezi saņēma Latvijā rīkotā apbalvojuma “Latvijas Lepnums” balvu nominācijā “Cilvēks cilvēkam” par nesavtīgu un daudzpusīgu palīdzību Īrijā dzīvojošajiem tautiešiem. Savukārt 2026. gadā viņam pasniegts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Atzinības raksts par ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā.

Žūrijas darbā Imanta nozīmīgākā vērtība ir spēja saskatīt cilvēku aiz viņa paveiktā darba. Mācītāja kalpošanā viņš sastop cilvēkus dzīves svarīgākajos un grūtākajos brīžos, savukārt ilggadējā sabiedriskā darbība ļāvusi iepazīt gan kopienas vajadzības, gan cilvēkus, kuri bez skaļas publicitātes uzņemas atbildību un palīdz citiem. Viņš spēj novērtēt ne tikai sasnieguma mērogu, bet arī tā pamatā esošo cilvēcību, nesavtību un patieso devumu līdzcilvēkiem.

Inguna Mieze

Inguna Mieze ir žurnāliste un sabiedriskā darbiniece, Īrijas Latviešu nacionālās padomes valdes locekle. Gandrīz divdesmit gadus viņa portālā Baltic-Ireland.ie atspoguļo Īrijas latviešu dzīvi, cilvēku pieredzi un kopienai nozīmīgus notikumus. Inguna veidojusi arī televīzijas sižetus raidījumam Piektais novads, palīdzot Īrijas latviešu stāstiem sasniegt skatītājus Latvijā.

Nozīmīga vieta Ingunas darbībā ir latviskās identitātes saglabāšanai diasporā. Viņa iesaistījusies Īrijas 3×3 kustībā un vadījusi 2013. gada ģimeņu saietu, kā arī piedalījusies kultūras, izglītības un sabiedrisko pasākumu veidošanā. Daudzu gadu gaitā Inguna iepazinusi Īrijas latviešu kopienu gan tās svētku brīžos, gan sarežģītās dzīves situācijās.

2011. gadā Inguna kopā ar dzīvesbiedru Imantu Miezi saņēma Latvijā rīkotā apbalvojuma “Latvijas Lepnums” balvu nominācijā “Cilvēks cilvēkam” par daudzpusīgu atbalstu tautiešiem Īrijā. Viņas darbs novērtēts arī ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Atzinības rakstu par latviskās identitātes stiprināšanu un Īrijas latviešu dzīves dokumentēšanu, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par ieguldījumu diasporas latviskajā izglītībā.

Žūrijas darbā Ingunas īpašā vērtība ir žurnālistes spēja uzklausīt cilvēku, ieraudzīt stāsta būtību un atšķirt skaļus vārdus no patiesa, ilgstoša darba. Viņas plašās zināšanas par kopienu ļauj izvērtēt ne tikai sasnieguma redzamo daļu, bet arī cilvēka rīcības patieso nozīmi līdzcilvēkiem.

Laima Ozola

Laima Ozola ir žurnāliste, sabiedriskā darbiniece un viena no ilggadējām Īrijas latviešu kopienas dzīves veidotājām. Viņa ir 2007. gadā dibinātā ziņu un informācijas portāla “Baltic-Ireland.ie” izveidotāja un galvenā redaktore. Gandrīz divdesmit gadu laikā portāls ir ne tikai informējis Īrijā dzīvojošos tautiešus, bet arī dokumentējis latviešu sabiedrisko, kultūras un politisko dzīvi, saglabājot nozīmīgu daļu kopienas vēstures.

Laima bijusi Īrijas latviešu nacionālās padomes izveides iniciatore un joprojām darbojas tās valdē, pārstāvot Īrijas latviešu intereses un iesaistoties diasporas politikas veidošanā. Īpaši nozīmīgs ir viņas ieguldījums jaunās paaudzes latviskajā izglītībā. Laima ir Droghedas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Burtiņš” izveidotāja un kopš 2015. gada organizē latviešu valodas nometnes pusaudžiem un jauniešiem Īrijā un Latvijā.

Par ieguldījumu latviešu diasporas dzīvē, jaunās paaudzes latviskajā izglītībā un saiknes uzturēšanā ar Latviju Laima saņēmusi Ministru kabineta Atzinības rakstu. Savukārt 2025. gadā viņai piešķirts Ārlietu ministrijas Atzinības raksts par ieguldījumu Latvijas Republikas valstiskuma stiprināšanā.

“Latvijas lepnums Īrijā” žūrijas darbā Laimas lielākā vērtība ir viņas plašās zināšanas par kopienas cilvēkiem un procesiem. Daudzu gadu garumā sekojot tautiešu darbam visā Īrijā, viņa spēj novērtēt ne tikai atsevišķu sasniegumu, bet arī cilvēka ieguldījuma ilgumu, nozīmi un paliekošo ietekmi uz sabiedrību.

Sandra Bondarevska

Sandra Bondarevska ir rakstniece, žurnāliste, publiciste, dramaturģe, tulkotāja un sabiedriskā darbiniece, kuras profesionālā un radošā darbība daudzu gadu garumā cieši saistīta ar Īrijas latviešu kopienu un diasporas kultūras dzīvi. Viņa ir vairāku grāmatu autore un Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Sandras literārā darbība novērtēta arī ar konkursa “Lata romāns” žūrijas speciālbalvu par spilgtāko debiju.

Sandras nozīmīgākais pētnieciskais darbs ir gandrīz desmit gadus tapusī kultūrvēsturiskā monogrāfija “Pētersoni Īrijā”. Tajā apkopota un saglabāta unikāla informācija par Kārļa un Konrāda Pētersonu dzimtu, tās saikni ar Latviju un ieguldījumu Īrijas vēsturē. Par nozīmīgu pienesumu Latvijas diasporas vēstures izpētē un popularizēšanā Sandra saņēmusi PBLA Kultūras fonda Atzinības rakstu. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija viņu apbalvojusi ar Atzinības rakstu par Latvijas tēla veidošanu un popularizēšanu Īrijā.

Sandra ir Latviešu teātra Īrijā “Sliedes” režisore un Pasaules Latviešu amatieru teātru savienības valdes priekšsēde. Viņas sarakstītā un režisētā izrāde “Dublinas Pētersoni” saņēmusi saieta “PLATS solis 2024” Zelta balvu un īpašu žūrijas atzinību par vēsturiski nozīmīgu notikumu atainojumu uz skatuves. 2025. gadā Sandra saņēmusi arī divas “PLATS solis” aktiermeistarības balvas.

“Latvijas lepnums Īrijā” žūrijas darbā Sandra sniedz dziļu izpratni par diasporas cilvēkiem, kultūru un sabiedrisko darbu. Viņas pieredze ļauj saskatīt un novērtēt gan sabiedrībā plaši pamanāmus sasniegumus, gan ilgstošu un pašaizliedzīgu ieguldījumu, kas nereti paliek ārpus uzmanības loka.

Solveiga Slaidiņa

Solveiga Slaidiņa ir deju kolektīvu vadītāja, kultūras un sabiedriskā darbiniece, kā arī Īrijas latviešu nacionālās padomes priekšsēdētāja. Viņa ieguvusi profesionālu horeogrāfiskā kolektīva vadītājas izglītību un vairāk nekā divdesmit gadus veltījusi latviešu tautas dejas tradīciju saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm.

Savu sabiedrisko darbību Īrijā Solveiga sāka 2006. gadā, nodibinot tautas deju kopu “Jampadracis”, kas vēlāk kļuva par “Karbunkuli”. Kolektīvu viņa vadīja septiņpadsmit gadus, piedaloties neskaitāmos latviešu sarīkojumos Īrijā un ārvalstīs, kā arī četros Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Solveiga vadījusi arī Dublinas Senioru deju kopu un bērnu tautas deju kopu “Dzirnaviņas”, mācījusi deju Īrijas latviešu jauniešu nometnēs un 3×3 saietos.

Šobrīd Solveiga turpina darbu Īrijas latviešu nacionālās padomes vadībā, pārstāvot kopienas intereses un īstenojot sabiedriski nozīmīgus projektus. Viņa ir arī pasākuma “Īpašs pasākums īpašiem bērniem” idejas autore un organizatore, veidojot atbalstošu un sirsnīgu vidi ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.

Solveigas ieguldījums novērtēts ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Latvijas vēstnieka Īrijā atzinības rakstiem. 2019. gadā viņa saņēma arī “Latvijas lepnums Īrijā” balvu nominācijā “Ar deju par Latviju”.

Žūrijas darbā Solveiga sniedz ilggadēju praktisko pieredzi kultūras, sabiedrisko organizāciju un brīvprātīgā darba jomā. Viņa labi zina, cik daudz neatlaidības, atbildības un personiskā laika nepieciešams, lai iecere kļūtu par darbu, kas vieno cilvēkus un saglabā latvisko piederību tālu no Latvijas.